REGLAMENTS
APSTIPRINĀTS
Ar biedrības “Juruskonsulti” valdes lēmumu Nr. 11-2017
2017.gada 10 .novembrī
SAIMNIECISKĀS ŠĶĪRĒJTIESAS
R E G L A M E N T S
1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.1.Šķīrējtiesas nosaukums ir Saimnieciskā šķīrējtiesa.
1.2.Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība “Juriskonsulti”, reģistrācijas numurs 40008254465.
1.3. Saimnieciskā šķīrējtiesa, turpmāk tekstā saukta Šķīrējtiesa, ir pastāvīga uz nenoteiktu laiku izveidota šķīrējtiesa, kas darbojas pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, starptautiskajiem līgumiem, šīs Šķīrējtiesas reglamentu, nolikumu un pušu vienošanos.
1.4. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums angļu valodā – Commercial arbitration court, krievu valodā – Хозяйственный третейский суд.
1.5. Informācija par Saimniecisko šķīrējtiesu ir publiski pieejama mājaslapā www.juriskonsulti.com
1.6. Reglamentā noteikto procesuālo funkciju izpildi nodrošina šķīrējtiesas Priekšsēdētājs, kas veic Šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Izskatot jautājumus, kas tā kompetencē nodoti Šķīrējtiesai, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, saskaņā ar šo reglamentu, ka arī sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar šķīrējtiesas darbību.
2.ŠĶĪRĒJTIESĀ IZŠĶIRAMIE STRĪDI
2.1. Šķīrējtiesā izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:
2.1.1.kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2.1.2.kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
2.1.3.kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
2.1.4.par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
2.1.5.par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
2.1.6.par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
2.1.7.starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
2.1.8.par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
2.2.Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.
3.ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS
3.1. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā un tā būt izteikta:
3.1.1. kā atsevišķs līgums;
3.1.2. kā speciāls noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas klauzula);
3.1.3. pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
3.2. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Šo līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas, Latvijā vai ārvalstī reģistrēta privātā vai publiskā juridiskā persona privāttiesību jomā.
3.3. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību. Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, strīda izšķiršanas kārtību – mutvārdu vai rakstveida šķīrējtiesas procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.
3.4.Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.
3.5. Šķīrējtiesas līgumu var atcelt vai grozīt saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos un puse, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.
3.6. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.
3.7. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar šo reglamentu. Ja līgumā puses nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Saimnieciskajā šķīrējtiesā, tas nozīmē ka strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai un izšķir saskaņā ar šo reglamentu.
3.8. Jautājumu par strīda pakļautību tai šķīrējtiesai izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs saņemot prasības pieteikumu. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs izlemt, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai un atdot prasītājam prasības pieteikumu atpakaļ bez izskatīšanas.
3.9. Puse var iesniegt iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauti šķīrējtiesai, ne vēlāk kā termiņā, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai.
3.10. Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.
3.11. Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka līdz brīdim, kad šķīrējtiesas sastāvs uzsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.
3.12. Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesas sastāvs izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.
3.13. Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
4. KORESPONDENCE
4.1. Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u. c.) nosuta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), šķīrējtiesa otrai pusei nosuta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā vai paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
4.2. Fiziskajai personai minētos dokumentus nosuta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildus adrese, — uz papildus adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai - uz tās juridisko adresi.
4.3. Korespondence tiek uzskatīta par saņemtu, septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, ja tā tiek piegādāta personīgi adresātam vai pēc adresāta uzrādītās adreses, vai juridiskās personas juridiskās adreses.
4.4 Ja fiziskās personas adresi nevar noskaidrot, tad korespondence tiek uzskatīta par saņemtu, septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, ja tā tiek nogādāta pēc fiziskās personas pēdējās zināmas dzīves vietas adreses, vai pēc adreses, kura norādīta līgumā, kura sakarā radies strīds.
4.5. Ja līgumā, kura sakarā radies strīds nav norādīts atbildētāja adrese, tad šķīrējtiesa aicina atbildētāju uz šķīrējtiesas sēdi, izvietojot par to sludinājumu oficiālajā izdevumā ”Latvijas Vēstnesis”. Izdevumus par sludinājuma izvietošanu sedz prasītājs. Šķīrējtiesa izskata lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
4.6.Ja šķīrējtiesas procesa laikā kāds no dalībniekiem maina savu adresi, tā pienākums ir nekavējoties paziņot šķīrējtiesai savu jauno adresi.
4.7. Visi paziņojumi par šķīrējtiesas sēdēm nosuta pusēm ne vēlāk kā 10 ( desmit) dienas iepriekš.
5. TERMIŅI
5.1. Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesa.
5.2. Līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai procesuālos termiņus nosaka šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
5.3. Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteiktā svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
5.4. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
6.ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA UZSĀKŠANA
6.1. Šķīrējtiesas process uzsākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.
6.2.Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā, valodā, kura paredzēta šķīrējtiesas līgumā.
6.3. Prasības pieteikumā norāda:
6.3.1. prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
6.3.2. atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
6.3.3.ja prasību ceļ pārstāvis, - prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
6.3.4.prasībās par naudas summas piedziņu – kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
6.3.5.prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6.3.6.prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
6.3.7.prasītāja prasījumus;
6.3.8.pievienoto dokumentu sarakstu;
6.3.9.citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
6.4.Prasības pieteikumam pievieno:
6.4.1. šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā radies strīds;
6.4.2. līgumu, kura sakarā radies strīds;
6.4.3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
6.4.4.prasības pieteikuma norakstus pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem;
6.4.5.dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumus - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu, saskaņā ar šī reglamenta pielikumu Nr.2.
6.5.Ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.
6.6. Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
6.7. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez virzības.
6.8.Ja šķīrējtiesas noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process. Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atgriezts bez izskatīšanas.
7. ŠĶĪRĒJTIESAS RĪCĪBA PĒC PRASĪBAS SAŅEMŠANAS.
7.1.Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties ierosina lietu.
7.2. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikta šķīrējtiesas procesa kārtība šķīrējtiesas priekšsēdētājs izlemj par šķīrējtiesas tiesneša (-šu) iecelšanu un šķīrējtiesas procesa veikšanas vietu, kā arī citus nepieciešamus procesuālos jautājumus par procesa veikšanu.
7.3. Pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanu par savu lēmumu šķīrējtiesas priekšsēdētājs nosuta pusēm paziņojumu, piedāvājot 15 dienu laikā no šī paziņojuma saņemšanas dienas, iesniegt Šķīrējtiesai pamatotus iebildumus pret šo pieņemto procesuālo lēmumu.
7.4. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nosuta atbildētājam arī prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību 15 dienu laikā no šī paziņojuma saņemšanas dienas.
8.ATSAUKSME UZ PRASĪBU
8.1.Atbildētājs savā atsauksmē norāda:
8.1.1.vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
8.1.2.savus iebildumus pret prasību;
8.1.3.apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
8.1.4. savus iebildumus par šķīrējtiesas tiesneša iecelšanu, bet ja šķīrējtiesnešu skaits ir trīs - norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi;
8.1.5.savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
8.1.6.citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā,
8.2.Atbildētājam atsauksmei jāpievieno dokumenti, uz kuriem atbildētājs atsaucas savā atsauksmē.
8.3.Atsauksmei jāpievieno atsauksmes noraksti pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem.
8.4. Pēc atsauksmes saņemšanas šķīrējtiesas nosuta to pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem.
9. PRETPRASĪBA
9.1. Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.
9.2. Pretprasība iesniedzama rakstveidā ar norakstiem pārējiem lietas dalībniekiem.
9.3. Pretprasību iesniedz atbilstoši prasības pieteikuma iesniegšanas vispārīgiem noteikumiem.
9.4.Pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai. Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu. Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai. Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.
9.5.Lēmumu par pretprasības pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
9.6.Pretprasību, ko pieņēmusi šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.
9.7. Ja ar pretprasību tiek palielināts prasības priekšmets vai summa, jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
10. PUŠU PĀRSTĀVĪBA
10.1.Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarotu pārstāvja starpniecību.
10.2.Juridiskās personas lietu šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.
10.3. Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziska persona, kas atbilsts likuma prasībām.
10.4.Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.
11.ŠĶĪRĒJTIESNEŠI
11.1. Šķīrējtiesnesis ir fiziska persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šī reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šā reglamenta noteikumiem.
11.2.Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis ir persona, kas rakstveidā piekritusi būt par pastāvīgas šķīrējtiesnesi un iekļauts Saimnieciskās šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā, kas pievienots šim reglamentam, kā pielikums Nr.1.
11.3. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesis pilda savus pienākumus godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.
12.ŠĶĪRĒJTIESNEŠA IECELŠANA
12.1. Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.
12.2. Šķīrējtiesnešu skaitam, izskatot lietu, jāveido nepāra skaitlis.
12.3. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs, saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu no šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr. l ).
12.4. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem. Katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, bet šķīrējtiesas priekšsēdētājs izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kurš veic šķīrējtiesas procesa vadītāja funkcijas.
12.5. Šķīrējtiesas sastāvs var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
12.6. Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.
12.7. Ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, neviena no pusēm nevar grozīt šo kārtību bez otras puses piekrišanas.
13. ŠĶĪRĒJTIESNEŠA NORAIDĪŠANA
13.1. Puses līgumā var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību. Ja strīdu izšķir pastāvīga šķīrējtiesa un puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, tad Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja:
13.1.1. viņš neatbilst šķīrējtiesas likuma prasībām;
13.1.2. viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās;
13.1.2. pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību;
13.2. Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radusies vai kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
puses var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesas priekšsēdētājam par to rakstveida paziņojumu, kurā jānorāda noraidījuma pamati.
13.3. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanu, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj visi šķīrējtiesas sastāva locekļi vai pats šķīrējtiesnesis piecu diena laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
13.4. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim ja kļūst zināmi šī reglamenta 13. punkta minētie apstākļi, informējot par to puses.
13.5. Šķīrējtiesnesis, ne vēlāk kā piecu dienu laikā, pēc dienas kad uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības, var sevi atstatīt, norādot atstatīšanas iemeslus.
13.6. Ja šķīrējtiesnesis sevi atstatījis, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts līgumā vai šā reglamenta noteiktajā kārtībā.
13.7. Pēc jauna šķīrējtiesneša iecelšanas strīda izšķiršanas process jāatkārto no jauna.
14. ŠĶĪRĒJTIESNEŠA PILNVARU IZBEIGŠANĀS
14.1.Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas šādos gadījumos:
14.1.1. ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
14.1.2. ja viņš atstatījis sevi no strīda izšķiršanas;
14.1.3. ja puses vienojušās par viņa atcelšanu;
14.1.4. ja uz viņu attiecināmi šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi,
14.1.5.ar šķīrējtiesneša nāvi.
14.2. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šī reglamentā noteiktajā kārtībā.
14.3.Šķīrējtiesneša pilnvaras var tikt izbeigtas, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu mēnesi (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ).
14.4. Pēc puses vai šķīrējtiesneša pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu lemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
14.5.Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā un strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.
14.6. Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.
15.SĶĪRĒJTIESAS SĒDE SAGATAVOŠANA
15.1. Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes sniegšanai, un ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes dienu laiku. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosuta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Paziņojums par kārtējo (otro un nākamo) šķīrējtiesas sēdi tiek nodots pusēm pret parakstu vai nosūtīts ierakstītā vēstulē vismaz 5 dienas pirms šķīrējtiesas sēdes.
16. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA KĀRTĪBA
16.1. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs civiltiesisko strīdu izšķir mutvārdu vai rakstveida procesā.
16.2. Mutvārdu procesā šķīrējtiesas sastāvs rīko šķīrējtiesas sēdi, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus.
16.3. Rakstveida procesā šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem, bez pušu klātbūtnes.
16.4. Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
16.5. Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
16.6. Ja puses neiesniedz atsauksmes vai rakstveida pierādījumus noteiktajā laikā, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
16.7. Atsauksmes vai rakstveida pierādījumu neiesniegšana nevar būt par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.
16.8. Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesas sastāvs puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.
16.9. Process šķīrējtiesā notiek valodā, par kuru puses ir vienojušās. Ja puses nav vienojušās par strīda izšķiršanas valodu, to nosaka šķīrējtiesa.
16.10. Ja šķīrējtiesas sastāvs, vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa. Tulks tiek pieaicināts pēc tam, kad attiecīgais procesa dalībnieks ir iemaksājis Šķīrējtiesā atlīdzību par tulka pakalpojumiem.
16.11. Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.
16.12. Uzsākot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa var atzīt par nepamatotu atļaut prasības, pretprasības vai atsauksmes (iebildumu) grozīšanu vai papildināšanu, ievērojot ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas vai ja šķīrējtiesa atzīst, ka ar šādu grozīšanu vai papildināšanu tiek kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģīta strīda izšķiršana.
16.13. Nepieciešamības gadījumā, ja šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt.
17.STRĪDA IZŠĶIRŠANĀ PIEMĒROJAMĀS NORMAS
17.1. Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas likumiem un Eiropas Regulai (EK).
17.2. Šķīrējtiesas procesu regulē reglaments un procesuālās normas, kas ir spēkā strīda izšķiršanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas laikā.
17.3. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, šķīrējtiesas sastāvs nosaka pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamo likumu vai tiesību normas.
18.PUŠU LĪDZTIESĪBA UN SACIKSTE
18.1.Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu.
18.2. Šķīrējtiesas procesā pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus. Šķīrējtiesas sastāvs nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
18.3. Puses savas procesuālās tiesības šķīrējtiesas procesā īsteno sacīkstes formā. Sacīkstes izpaužas, pusēm izmantojot savas tiesības iesniegt pierādījumus, dot paskaidrojumus un šķīrējtiesas sastāvam adresētus pieteikumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī veicot citas procesuālās darbības.
19. KONFIDENCIALITĀTE
19.1. Ja puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesas process ir konfidenciāls.
19.2. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas un šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
19.3 Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai. Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas darbiniekiem, gan šķīrējtiesas procesa dalībniekiem un to pārstāvjiem.
20.PIERĀDĪJUMI
20.1.Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
20.2. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
20.3. Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audio – video ieraksti, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
20.4.Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu tā norakstu, kopiju vai izrakstu.
20.5.Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
20.6.Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu. Šķīrējtiesas sastāvam sprieduma motivējumā jānorāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem.
20.7.Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šīs pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses. Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
20.7.Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniedz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.
20.8. Lietas dalībnieki var iesniegt rakstveida pierādījumus valsts valodā vai tādā valodā, kura noteikta šķīrējtiesas līgumā. Šķīrējtiesa var pieprasīt no lietas dalībniekiem jebkura rakstveida pierādījuma notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.
21. EKSPERTĪZE
21.1. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem ekspertiem. Lūgumā par ekspertīzes noteikšanu pusei ir jānorāda jautājumi, par kuriem, pēc viņas domām, ekspertam jādod atzinums.
21.2. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse šķīrējtiesas noteiktajā termiņā avansā ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem. Avansa summas apmēru nosaka šķīrējtiesa.
21.3. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka šķīrējtiesa. Šķīrējtiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.
21.4.Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
21.5.Pēc puses lūguma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē. Puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.
22. PROTOKOLS
22.1.Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi. Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.
22.2. Atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem jāapmaksā ne vēlāk kā 3 dienas pirms paredzētās Šķīrējtiesas sēdes.
22.3.Protokolā norāda:
22.3.1. šķīrējtiesas nosaukumu;
22.3.2. lietas numuru;
22.3.3. izskatīšanas vietu un datumu;
22.3.4. puses;
22.3.5. atzīmes par pušu piedalīšanos lietas izskatīšanā;
22.3.6. šķīrējtiesnešu (šķīrējtiesnešus), sekretāra, ekspertu, tulku un citu lietas dalībnieku vārdus un uzvārdus;
22.3.7. strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu;
22.3.8. pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus;
22.3.9. iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai;
22.3.10. šķīrējtiesnešu un sekretāra (ja tas iecelts) parakstus.
22.4. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas.
22.5.Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
23.NOLĒMUMU PIEŅEMŠANA
23.1. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
23.2. Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
23.3.Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.
23.4.Šķīrējtiesas sastāvs un priekšsēdētājs, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši, patstāvīgi var izlemt procesuālos jautājumus.
23.5.Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina ar Šķīrējtiesas zīmogu.
23.6. Ja ar šķīrējtiesas nolēmumu pusēm ir noteikts samaksāt šķīrējtiesai papildus šķīrējtiesas procesa izdevumus, nolēmuma noraksts pusei tiek izsniegts vai nosūtīts tikai pēc nolēmumā noteikto maksājumu izdarīšanas.
24.IZLĪGUMS
24.1. Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot, ja tas aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
24.2. Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.
24.3. Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.
24.4. Izlīgumu šķīrējtiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās, ja izlīgums apliecināts pie notāra un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.
25.SPRIEDUMS
25.1. Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.
25.2. Šķīrējtiesas sastāvs spriedumu taisa rakstveidā.
25.3. Ja šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
25.4.Spriedumā norāda:
-
šķīrējtiesas sastāvu;
-
sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
-
ziņas par pusēm – fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
-
strīda priekšmetu;
-
sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
-
secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
-
piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
-
konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
-
kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
-
kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
-
šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
-
pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
-
citu informāciju, ko šķīrējtiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
25.5. Šķīrējtiesa sprieduma norakstu nosuta pusēm nosuta 3 dienu laikā no tā taisīšanas dienas.
25.6.Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:
25.6.1. izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas, bez pušu piedalīšanās;
25.6.2. 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums sastādāms rakstiski un no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
25.6.3. 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildspriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegta prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildspriedumu.
25.7. Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.
26.ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZBEIGŠANA, APTURĒŠANA UN ATJAUNOŠANA
26.1. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
26.1.1. prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
26.1.2. puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
26.1.3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
26.1.4. šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
26.1.5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.
26.2.Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
26.3. Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu, ja Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs uzskata to par lietderīgu.
26.4. Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu:
26.4.1. ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
26.4.2.ja puse zaudējusi rīcībspēju - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
26.4.3. šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.
26.5. Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts.
26.6. Šķīrējtiesas procesu atjauno Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
27.NOLĒMUMU IZPILDE
27.1. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par desmit dienām.
27.2. Ja Šķīrējtiesas nolēmums netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga griezties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu Šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.
27.3. Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.
27.4. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Latvijas Republikas Civilprocesa likuma noteikumiem.
27.5. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
28.ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI
28.1. Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
28.2. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi ir:
28.2.1. šķīrējtiesas tiesvedības maksa;
28.2.2. šķīrējtiesneša honorārs;
28.2.3. pasta izdevumi;
28.2.4. summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram, kā arī viņu ceļa un citi uzturēšanās izdevumi, ja tādi radušies;
28.2.5. ar šķīrējtiesas sprieduma izskaidrojumu saistītie izdevumi;
28.2.6. šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi;
28.2.7. atlīdzība par starpniecību šķīrējtiesnešu iecelšanā;
28.2.8. citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.
28.3. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:
28.3.1. izdevumi par juridisko palīdzību;
28.3.2. ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi;
28.3.3. ar sludinājuma ievietošanu saistītie izdevumi.
28.4. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikti šī Reglamenta pielikumā Nr.2. Tās maksas prasītājam jāmaksā pirms prasības iesniegšanas.
28.5. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs un apmaksāšanas kārtību ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītos apstākļus. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt šķīrējtiesas tiesvedības maksas apmēru. Strīda sarežģītības dēļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar pušu piekrišanu var palielināt Šķīrējtiesas tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra apmēru. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs var noteikt atlaides, aprēķinātajai tiesvedības maksai un/vai šķīrējtiesneša honorāram.
28.6. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, Šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā punktā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli Šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
28.7. Ja prasītājs atsakās no prasības un to neuztur, tad prasītāja samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina.
28.8. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
28.9. Ja tiek palielināta prasības summa, atbilstoši papildus apmaksājami šķīrējtiesas procesa izdevumi.
28.10. Ja puses noslēdza izlīgumu un tajā nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadali savā starpā, tos pēc puses iesnieguma sadala Šķīrējtiesa.
28.11. Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem. Ja puse, kura ir pieprasījusi pieaicināt tulku, sekretāru vai ekspertu, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par to pakalpojumiem, šo atlīdzību var iemaksāt otra puse.
28.12. Šķīrējtiesas procesa izdevumus iekasē un administrē Šķīrējtiesas dibinātājs. Ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus jāiemaksā Šķīrējtiesas norādītajā norēķinu kontā.
Šķīrējtiesas dibinātājs
Biedrības “Juriskonsulti”
Valdes loceklis
Igors Gavrilovs